25.10.2024
Skolēnu brīvlaikā aizvadītas U14 un U15 Reģionu izlašu divu dienu treniņnometnes. Nodarbības vadījušie treneri Arvis Steckis (Liepājas SSS), Krišs Matisons (RBS/”Centrs”), Artūrs Bērziņš (Ogres BS), Mārtiņš Liepa (Jūrmalas Sporta skola) un Sandis Amoliņš (Bertānu Valmieras BS) dalās pārdomas un secinājumos pēc šosezon pirmā darba cēliena.
Iepazīšanās un satikšanās. U14 vecumam šis bija pirmais sabraukums. Lielākā daļa puišu ieradās fiziski stipri, motivēti strādāt un saprata atbildību par to, kur nonākuši. Acīmredzami sporta skolās ir ieguldīts darbs viņu attīstībā.
Savukārt, U15 vecuma jauniešiem jau bijusi pieredze Reģionu izlasēs un to varēja just – jaunieši nebija tik uztraukušies un zināja, ko no viņiem sagaidīs treniņos. Nobriedušāki nekā U14 vecumā – gan fiziski, gan arī domāšanā. Spēj pieņemt labākus lēmumus un ātrāk uztver informāciju. Viņiem var uzdot sarežģītākus uzdevumus. Taču arī šajā vecuma grupā bija jaunieši, kam šī bija pirmā pieredze Reģionu izlasē un bija nepieciešams adaptācijas posms, lai iekļautos kopējā sistēmā.
Bija interesanti vērot, kā spēlētāji mentāli tika galā ar stresu un spēja treniņos parādīt savas prasmes.
Uzsvari pirmajā sabraukumā. Jauniešiem ir svarīgi attīstīties atbilstoši vecumam. Ļoti labi jāapgūst basketbola pamatelementus, lai sasniegtu vislabākos rezultātus gan tagad, gan arī nākotnē. Sabraukuma treniņos var saprast un novērtēt, ko spēlētājs jau apguvis labi un ko vajag attīstīt vairāk. Mērķis bija pa solītim uz priekšu un visu apgūt kārtīgi.
Īpaša uzmanība veltīta darbībai ātrajos pretuzbrukumos – gan ar, gan bez bumbas. Attīstīta piespēles atdošana pret agresīvu aizsardzību, bumbas saņemšana un cīņa par bumbu, kā arī individuālā tehnika saskaroties ar agresīvu aizsargu.
Šajā vecumā ir būtiski mācīties komandas spēli. Saprast, ka individuālais sniegums ir jāpielāgo komandas spēles modelim. Tiem jauniešiem, kas savās sporta skolās ir izteikti komandas līderi un pieraduši vairāk spēlēt individuāli, tas ir sarežģīts, bet nepieciešams process.
Tendences. Līdzīgi kā tehnoloģijas, arī paaudzes nomainās ļoti ātri. Katra nākamā saņem informāciju citā iepakojumā un tas sagādā izaicinājumu treneriem – nepieciešamo informāciju un prasības pasniegt tā, lai jaunieši spētu to uztvert un apgūt pēc iespējas labāk.
Basketbolu nav iespējams labi spēlēt bez lieliskas fiziskās sagatavotības. Kādreiz jauniešiem papildus organizētajiem treniņiem bija vairāk fizisku aktivitāšu pagalmos, dārzos – ikdienā. Tagad dominē tehnoloģijas, kas mudina vairāk sēdēt un nozog stundas atjaunošanās procesam – normālam miegam, tāpēc attīstībai nepieciešamās aktivitātes ir jānodrošina treniņos, un jācenšas jauniešus pārliecināt, cik svarīgs ir normāls miegs.
Lai progresētu, jātrenējas daudz un daudzi jaunieši labprāt to dara. Novērojama tendence, ka jaunie spēlētāji aizvien agrāk vecumā apmeklēt individuālos treniņus. Tas ir labi, tomēr likumsakarīgs ir jautājums: “Vai tas viņu vecumā nav par daudz?” Svarīgi, lai individuālais darbs neietekmē komandas treniņus un saglabājas cieņa pret sporta skolas trenera ieguldīto darbu, jo basketbols ir komandas sporta veids. Tāpat, svarīgi jauniešiem atgādināt, ka spēle aizsardzībā ir tikpat svarīga, kā uzbrukums.
Uzmanība jāvelta mentālajai sagatavotībai. Novērots, ka jaunieši kļūst emocionālāki trauslāki, dažkārt grūti saglabāt koncentrēšanos un izturēt psiholoģisko spiedienu. Tomēr, līdzīgi kā tehnoloģijas, arī katra nākamā spēlētāju paaudze esot par kripatiņu labāka gan fiziskajā attīstībā, gan arī informācijas uztveres ziņā. Katrā nākamajā satikšanās reizē jauniešiem var piedāvāt sarežģītākus uzdevumus un šogad U15 sabraukumu dalībnieki esot attīstītāki, salīdzinot ar saviem priekštečiem pērn un nobriedušāki, nekā U14 vecuma puiši. Jūtams, ka lielai daļai jauniešu jau ir noteikts mērķis, kas motivē ar lielāku atdevi strādāt treniņos, lai izdarīt visu, ko no viņiem prasa.
Šī paaudze ir kreatīva – jauniešiem pašiem galvā ir daudz dažādu ideju. Ir pieeja daudz dažādiem informācijas resursiem, viņi redz, kā basketbolu spēlē citur pasaulē, ir iespēja sekot līdzi saviem elkiem NBA un Eirolīgā. Tomēr ir jāmācās kritiski izanalizēt informāciju un nošķirt vērtīgo no muļķībām.
Izaicinājumi. 14-15 gadu vecums ir laiks, kad jauniešiem ir liels prieks spēlēt basketbolu. Viņi dzīvo un elpo basketbolu, un reizēm viņiem pat jāatgādina, ka dzīvē ir arī citas nodarbes. Viņi dzīvo foršā basketbola “haipā”, ar nedaudz bērnišķīgu skatu, lielu ticību un skaistiem sapņiem. Ir svarīgi nenogalināt šo sapni un ļaut sapņot pēc iespējas ilgāk un augstāk.
Vienlaikus jāsaprot, ka bez sapņiem nepieciešami arī sasniedzami mērķi un jāapzinās, ka jāpaveic milzīgs darbs, lai tos sasniegtu. Trenējot padsmitniekus izaicinoši ir noturēt interesi pēc neveiksmēm – zaudējumiem, neveiksmīgām epizodēm, slikta individuālā snieguma. Un motivāciju tādos brīžos trenēties vēl atbildīgāk, ar lielāku azartu.
Trenerim jāspēj atrast līdzsvaru starp stingrību un draudzīgu atbalstu. Lai spēlētājs var gan uzticēties un atzīties, ka kaut kas neiznāk, gan uzskatītu par pienākumu izpildīt trenera prasības. Savukārt, pašam trenerim ir jāaug kopā ar jauniešiem, nemitīgi jāmācās noturēt un piesaistīt uzmanību, lai jaunietim saglabātos interese trenēties ilgtermiņā. Tāpat jāmāk runāt un nodot informāciju viņiem saprotamā valodā, slengā. Vienlaikus panākot, ka ne mirkli nezūd cieņa pret treneri. Svarīgi panākt, lai jaunie spēlētāji saprot, ka cerētais rezultāts noteikti netiks sasniegts uzreiz. Tas nāks tikai ar pacietību un smagu darbu.
Pēc treniņiem Reģionu izlasēs jābūt vēl lielākai motivācijai strādāt, nevis domai, ka jau ir sasniegtas visas virsotnes.
Monta Melzoba
